iedzīve
iedzīve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iedzīve | iedzīves |
Ģen. | iedzīves | iedzīvju |
Dat. | iedzīvei | iedzīvēm |
Akuz. | iedzīvi | iedzīves |
Lok. | iedzīvē | iedzīvēs |
Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tūkstošiem cilvēku palikuši bez pajumtes, iedzīves un pat bez ēdamā.
- Pirms aizbraukšanas viņi man atstāja visu iedzīvi, arī lopus.”
- Pirms pieciem gadiem ugunsgrēks izpostīja abu mājas un visu iedzīvi. “
- ar visu savu iedzīvi, cik nu katrs varēja paķert līdzi.
- Slātavas ( tagad Inešu pagasts, platība 8774 ha, iedzīv.