idille
idille sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | idille | idilles |
| Ģen. | idilles | idiļļu |
| Dat. | idillei | idillēm |
| Akuz. | idilli | idilles |
| Lok. | idillē | idillēs |
1.Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
1.1.Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
2.joma: literatūrzinātne Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
3.Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No 21. līdz 26. jūnijam Tukuma Pilsētas parkā ienāks lauku idille.
- Uz ielas nemiera fona gluži neparasta šķiet mierlaika idille Politiskajā grāmatnīcā.
- Vienas nakts nenozīmīgs notikums - šķietamo miermīlīgo ģimenes idilli sašķeļ drumslās.
- Lauku skolai ir jārada mīlīga, noslēgta lauku pasaulīte un idille.
- — Iedomājieties ainu — lauku idille mūsdienās, divdesmit pirmā gadsimta sākumā.