idiņš
idiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | idiņš | idiņi |
| Ģen. | idiņa | idiņu |
| Dat. | idiņam | idiņiem |
| Akuz. | idiņu | idiņus |
| Lok. | idiņā | idiņos |
Avoti: Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar Tevi gan man vajag katru reizi imitēt orgasmu, idiņ!
- Un es kā idiņš te vakaros lūrēju pa kaktiem, ko tu dari...
- Kaut kāds idiņš pielasījis pilnus maisus ar atkritumiem.
- – Es biju tas idiņš, kas pielasīja tos maisus, – lēni sacīja Kristers.
- – Andri, tu esi riktīgs idiņš!