idiofons
idiofons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | idiofons | idiofoni |
| Ģen. | idiofona | idiofonu |
| Dat. | idiofonam | idiofoniem |
| Akuz. | idiofonu | idiofonus |
| Lok. | idiofonā | idiofonos |
Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs).
Avoti: SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plašāko ievērību Pētersons guvis ar skaņdarbu " Trīs buramdziesmas" mecosoprānam, divām klarnetēm un idiofoniem instrumentiem.
- Muzicēs arī paši autori – pie klavierēm būs Edgars Radzinskis, bet Kristaps Pētersons spēlēs kontrabasu un idiofonos instrumentus.
- 1914. gadā austriešu un vācu muzikologi Erihs fon Hornbostels ( " Erich von Hornbostel") un Kurts Zakss ( " Curt Sachs") piedāvāja mūzikas instrumentus dalīt pašskaņos ( idiofoni), plēvskaņos ( membranofoni, sitaminstrumenti), gaisskaņos ( aerofoni, pūšaminstrumenti) un stīgskaņos ( hordofoni, stīgu instrumenti).
- Mūzika kontrabasam un idiofonajiem instrumentiem t. i
- Pie idiofoniem pieder gan tamtams, gan vibrofons, gan kastaņetes.