hūte
hūte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hūte | hūtes |
| Ģen. | hūtes | hūšu |
| Dat. | hūtei | hūtēm |
| Akuz. | hūti | hūtes |
| Lok. | hūtē | hūtēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vien hūte, šķelmīgais smaids un pāris neitrālas slejas NRA palikušas.
- Šādā rakursā gangsteru mīluļa Sinatras slavenā hūte izskatījās pēc kolhoznieka cepures.
- Viņš kamielim galvā uzzīmēja hūti un starp kupriem sēžam maziņu pingvīniņu.
- Hūtes tagad valkā diezgan zemas un ar diezgan taisnām platām malām.
- Pie aprakstītā uzvalka bieži valkā mīkstu pelēku hūti ar melnu lentu.