hūtīte
hūtīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hūtīte | hūtītes |
| Ģen. | hūtītes | hūtīšu |
| Dat. | hūtītei | hūtītēm |
| Akuz. | hūtīti | hūtītes |
| Lok. | hūtītē | hūtītēs |
Avoti: Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Seko emancipētas sievietes izgājiens īsos melnos svārkos, īsā vējjakā un koķetu hūtīti galvā.
- Tērpti savdabīgās drēbēs, ar hūtītēm galvā.
- Un tad viņš ir ar hūtīti!
- Savukārt slavenais gleznotājs Indulis Zariņš, atgriezies no izsūtījuma Sibīrijā, pasūtīja Antonam Kotello īstu mierlaiku filca hūtīti.
- Viņš, tērpies samīcītā hūtītē un lētā žaketītē, pienāca man cieši blakus, es sēdēju uz kraujas kalnu ezera krastā.