gubenis
gubenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gubenis | gubeņi |
| Ģen. | gubeņa | gubeņu |
| Dat. | gubenim | gubeņiem |
| Akuz. | gubeni | gubeņus |
| Lok. | gubenī | gubeņos |
1.novecojis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
2.apvidvārds Resns cilvēks vai dzīvnieks.
3.apvidvārds Lietus mākonis.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kur vecā pirtiņa ar apsūnojušo jumtu grimst zaļajos kārklu gubeņos.
- Kad gulējām gubenī, bez dziesmas nevarējām aizmigt, lai gan bijām cēlušies jau trijos.
- Pieslietas kāpnes veda uz gubeni.
- Dažkārt rijas papildināja arī ar trešo telpu ( gubeni), kur sakrāva labību pirms kulšanas un novietoja darbarīkus.
- Viņa nemāk uzvesties pie kafijas galda pēc pusdienām, kad Gogim ir svarīga runāšana ar Lamsteru un tiesnesi Gubeņa kungu.