gūbāties
gūbāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gūbājos | gūbājamies | gūbājos | gūbājāmies | gūbāšos | gūbāsimies |
| 2. pers. | gūbājies | gūbājaties | gūbājies | gūbājāties | gūbāsies | gūbāsieties, gūbāsities |
| 3. pers. | gūbājas | gūbājās | gūbāsies | |||
Pavēles izteiksme: gūbājies (vsk. 2. pers.), gūbājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gūbājoties (tag.), gūbāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gūbātos
Vajadzības izteiksme: jāgūbājas
1.Liekties, paslēpties, tālumā kustēties.
2.Smagi locīties, tūļāties.
Avoti: KV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa puisis to bija redzējis, ka saimnieks ap ozolu bija tūkstījies un gūbājies; tāpēc vakarā, kad citi bija aizgājuši gulētu, tas uzkāp ozolā.