gubenītis
gubenītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gubenītis | gubenīši |
| Ģen. | gubenīša | gubenīšu |
| Dat. | gubenītim | gubenīšiem |
| Akuz. | gubenīti | gubenīšus |
| Lok. | gubenītī | gubenīšos |
Dem. → gubenis.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zeltiņos ( Palsmanes pagastā) zem veca gubenīša bijusi apslēpta nauda.
- Otru nakti meita vairs negājusi uz gubenīti gulēt.
- Tā arī nauda palikusi zem gubenīša grīdas.
- Tad pie viņas pienācis tāds balts vecītis un teicis, lai ejot uz gubenīti, tai vietā, kur viņa vakarnakt gulējusi, zem grīdas esot nauda, kas viņai novēlēta.