gubens
gubens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gubens | gubeni |
| Ģen. | gubena | gubenu |
| Dat. | gubenam | gubeniem |
| Akuz. | gubenu | gubenus |
| Lok. | gubenā | gubenos |
Gubenis – īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
Avoti: TlV