gubens
gubens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gubens | gubeni |
Ģen. | gubena | gubenu |
Dat. | gubenam | gubeniem |
Akuz. | gubenu | gubenus |
Lok. | gubenā | gubenos |
Gubenis – īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
Avoti: TlV