grumboties
grumboties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | grumbojos | grumbojamies | grumbojos | grumbojāmies | grumbošos | grumbosimies |
2. pers. | grumbojies | grumbojaties | grumbojies | grumbojāties | grumbosies | grumbosieties, grumbosities |
3. pers. | grumbojas | grumbojās | grumbosies |
Pavēles izteiksme: grumbojies (vsk. 2. pers.), grumbojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grumbojoties (tag.), grumbošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grumbotos
Vajadzības izteiksme: jāgrumbojas
Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gatiņš izskatījās apmulsis, pārsteigts un pieķerts, diezgan ilgi no viņa neko nevarēja saprast: brilles šļuka uz deguna un atkal tika stumtas augšup, piere raucās un grumbojās, viņš atvainojās, vainīgi smējās, raustīja plecus un plātīja rokas.
- Bet kod ļauds soka Rāznas vēji pyuš grumbojās tovs vaigs un vogojās zylais teirums
- Par šo pierasto izrādās galvaskausa augšpuse , tās vietā nekaunīgi grumbojas smadzenes , no pārdomām gļotaini sulojoties
- Mitrinoša želeja ir paredzēta jūtīgām acu un lūpu zonām , kurām ir īpaša tendence izžūt un grumboties