grumbojums
grumbojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grumbojums | grumbojumi |
| Ģen. | grumbojuma | grumbojumu |
| Dat. | grumbojumam | grumbojumiem |
| Akuz. | grumbojumu | grumbojumus |
| Lok. | grumbojumā | grumbojumos |
Paveikta darbība, rezultāts → grumbot.
Avoti: LLVV