grumbot
grumbot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grumboju | grumbojam | grumboju | grumbojām | grumbošu | grumbosim |
| 2. pers. | grumbo | grumbojat | grumboji | grumbojāt | grumbosi | grumbosiet, grumbosit |
| 3. pers. | grumbo | grumboja | grumbos | |||
Pavēles izteiksme: grumbo (vsk. 2. pers.), grumbojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grumbojot (tag.), grumbošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grumbotu
Vajadzības izteiksme: jāgrumbo
Raukt grumbās (parasti pieri); būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mirkli viņa nesapratnē grumboja pieri, bet tad attapās.
- Pēc šī vēsturnieka apraksta Balodis gadusimta 20.gados bijis jau salīcis, lēnu gaitu, vecs vīrs, dziļi grumbotu, inteliģentu seju.
- Drūms viņš izskatījās un negants ar kailiem, melniem grumbotiem vaigiem, līdz pavasara jauni zaļi krūmi visu vērta par labu, un kalns atkal noskatījās labsirdīgi uz lugāniešiem un svešniekiem, kas kā smiči staigāja pa viņa seju.
- Tīksma apslacīja savus grumbot sākušos vaigus ar asarām , pielika Spēkoņa somu ar ēdienu un sūtīja viņu pasaulē ar mieru.