grumbains
grumbains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | grumbains | grumbaini |
Ģen. | grumbaina | grumbainu |
Dat. | grumbainam | grumbainiem |
Akuz. | grumbainu | grumbainus |
Lok. | grumbainā | grumbainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
grumbaina | grumbainas |
grumbainas | grumbainu |
grumbainai | grumbainām |
grumbainu | grumbainas |
grumbainā | grumbainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | grumbainais | grumbainie |
Ģen. | grumbainā | grumbaino |
Dat. | grumbainajam | grumbainajiem |
Akuz. | grumbaino | grumbainos |
Lok. | grumbainajā | grumbainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
grumbainā | grumbainās |
grumbainās | grumbaino |
grumbainajai | grumbainajām |
grumbaino | grumbainās |
grumbainajā | grumbainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
grumbaini apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir savilkts grumbās (par ādu); ar daudzām grumbām (piemēram, par seju, tās daļām).
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vectēvs ir tievs un grumbains, un viņam ir padiluši mati.
- Veikalniece bija grumbaina večiņa, pēc skata kašķīga un neuzticēšanās pilna.
- – Švaki, – vecais, grumbaino seju vaikstīdams, nosēcās.
- Grumbainā, svinīgi nopietnā seja bija tumši iedegusi, rokas sastrādātas.
- Notupies līdzās, apskāva plecus un noskūpstīja uz grumbainā vaiga.