grudzināt
grudzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grudzinu | grudzinām | grudzināju | grudzinājām | grudzināšu | grudzināsim |
| 2. pers. | grudzini | grudzināt | grudzināji | grudzinājāt | grudzināsi | grudzināsiet, grudzināsit |
| 3. pers. | grudzina | grudzināja | grudzinās | |||
Pavēles izteiksme: grudzini (vsk. 2. pers.), grudziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grudzinot (tag.), grudzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grudzinātu
Vajadzības izteiksme: jāgrudzina
1.Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču pa dienu viņa visu laiku lalina un grudzina.
- Dūja bija uztupusies uz viņas aukstumkastes un grudzināja starp kefīra un piena pudelēm.
- Viņš sprauslāja un tusnīja, spļaudījās un grudzināja.
- Āris grudzina un siekalojas uz sava tēta krekla.
- – Viņš sapurināja mani aiz delma un, smieklos grudzinādams, gāja tālāk pa gaiteni.