dzelzene
dzelzene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzelzene | dzelzenes |
| Ģen. | dzelzenes | dzelzeņu |
| Dat. | dzelzenei | dzelzenēm |
| Akuz. | dzelzeni | dzelzenes |
| Lok. | dzelzenē | dzelzenēs |
1.formā: daudzskaitlis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), ~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
Stabili vārdu savienojumiBaltsarmainā dzelzene. Bārkšu dzelzene.
- Baltsarmainā dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea dealbata")
- Bārkšu dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea phrygia")
- Ibērijas dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea iberica")
- Kalnu dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
- Lielā dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa")
- Lielgalvainā dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala")
- Pļavas dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea jacea")
- Skaistā dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea pulcherrima")
- Skarainā dzelzene taksons — dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- Skrajā dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea diffusa")
- Smiltāja dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea arenaria")
- Starainā dzelzene taksons — dzelzeņu suga ("Centurea calcitrapa")
2.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
3.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
4.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
5.apvidvārds Mazā nātre ("Urtica urens").
6.apvidvārds Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
7.apvidvārds Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
8.apvidvārds Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
9.novecojis Dzelzs sitamais.
10.novecojis Kamanas ar dzelzs apkalumu.
Avoti: Aug2, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā redzams, pļavu nosaukumos īpaši izcelti tie augi, kas neder pļaušanai vai lopu barošanai ( ašķi ( equisetum), grīslis ( carex arenaria, carex rostrata), dzelzene ( centaurea), kosa ( equisetum arvense), dadzis ( xanthium, cirsium)).
- Bez vispārīgajiem un ļoti produktīvajiem pļavu apzīmējumiem – pļava, kas iekļauts vismaz 7% visu salikto vietvārdu, un ( lībiskā substrāta reģionā) nīte vai nīta – visbiežāk sastopami floras semantikas apelatīvi – nosaukumi, kas darināti no pļavā sastopamā auga vārda: ašķene, aunene, badene, blusene, briedene, cemeriene, dadzene, dzelzene, gārsene, grāvene, grīslaine, grīslājs, grīslis, grīslene, grīsliene, grīslenīca, grūzene, grūžņas, kalvene, kazene, kazenīca, kumeļnīca, kuosene, madarājs, maucuksnājs, meldines, nātrene, nātrinīca, pīsiens, sūnene.
- 16.4.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 10.septembrim, ja zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido baltais āboliņš vai pļavas dzelzene un platības izmanto biškopībā nektāra vākšanai;
- Ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 4.2.2. vai 4.2.3.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, kā arī ja zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido baltais āboliņš vai pļavas dzelzene un platības izmanto biškopībā nektāra vākšanai, minētās darbības veic līdz kārtējā gada 10.septembrim.
- Šī suga ir līdzīga dažām citām dzelzenēm ar veselām lapām, īpaši Frīģijas dzelzenei.