dusmīgs
dusmīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dusmīgs | dusmīgi |
| Ģen. | dusmīga | dusmīgu |
| Dat. | dusmīgam | dusmīgiem |
| Akuz. | dusmīgu | dusmīgus |
| Lok. | dusmīgā | dusmīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dusmīga | dusmīgas |
| dusmīgas | dusmīgu |
| dusmīgai | dusmīgām |
| dusmīgu | dusmīgas |
| dusmīgā | dusmīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dusmīgais | dusmīgie |
| Ģen. | dusmīgā | dusmīgo |
| Dat. | dusmīgajam | dusmīgajiem |
| Akuz. | dusmīgo | dusmīgos |
| Lok. | dusmīgajā | dusmīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dusmīgā | dusmīgās |
| dusmīgās | dusmīgo |
| dusmīgajai | dusmīgajām |
| dusmīgo | dusmīgās |
| dusmīgajā | dusmīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dusmīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds (cilvēks), kam ir dusmas.
1.1.Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
1.2.Nikns (par dzīvniekiem).
2.Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
2.1.Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja meitas kļūst dusmīgas, es domāju, kur mana vaina?
- Es nevaru atcerēties ne reizi, kas viņš kļūtu dusmīgs."
- No psihiskās veselības viedokļa būt dusmīgam ir mazāk kaitīgi nekā depresīvam.
- Uzskatīt, ka Krugmans ir dusmīgs uz Igauniju, ir smieklkīgi.
- Bērnu izmisīgie, dusmīgie un baiļu pilnie pūliņi mainīt situāciju nepalīdz.