dusmot
dusmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dusmoju | dusmojam | dusmoju | dusmojām | dusmošu | dusmosim |
| 2. pers. | dusmo | dusmojat | dusmoji | dusmojāt | dusmosi | dusmosiet, dusmosit |
| 3. pers. | dusmo | dusmoja | dusmos | |||
Pavēles izteiksme: dusmo (vsk. 2. pers.), dusmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dusmojot (tag.), dusmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dusmotu
Vajadzības izteiksme: jādusmo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Nu nedusmo, Madariņ, es jau tik jokus dzenu.
- par takša Klausa izvairīšanos no pienākumiem Sandra dusmo jokojot. “
- Lai arī Mārtiņu dusmo Latvijas politika, Saeimas vēlēšanās viņš noteikti piedalīsies.
- — Jūs, nāburgi, nedusmojiet, savu meitēnu uz trakomāju nevedīšu!
- – Tu tiešām nedusmo, ka es neturu savus solījumus?