dusmība
dusmība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dusmība | dusmības |
| Ģen. | dusmības | dusmību |
| Dat. | dusmībai | dusmībām |
| Akuz. | dusmību | dusmības |
| Lok. | dusmībā | dusmībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man aiz muguras bērni meistarīgi turpināja imitēt padomju veikala dusmību un plēšanos.
- Tad tāds ir bijis Kunga nodoms, tā viņš pagriezis savas dusmības vaigu pret Gaiļkalniem.
- Tā man beidzot paslīd kāja — uz kāda iekšēja ledus — , un es iezveļos dusmībā.
- Un viņš no tiesas iztrūkās, kad negaidot no jūras izdzirda spalgus klepus rējienus un to starpā — dusmībā un sevī aizķērušos balsi:
- Dumjība vai dusmība liedz redzēt patiesību, bet tieši ar patiesību tev tagad jāatlīdzina manas pūles par to, ka tu netapi vilkam līdzīgs.