Paplašinātā meklēšana
Meklējam dusmīgs.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (96):
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks.
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs.
- grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns.
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
- pūce Cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs.
- gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- zēveļains Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
- zēvelīgs Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
- zēveļots Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
- erbulīgs Dusmās ātrs, ātri dusmīgs.
- rūss dusmīgs cilvēks
- balta acs dusmīgs skatiens
- baltas acis dusmīgs skatiens
- žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
- pintiķīgs Gražīgs, tiepīgs, dusmīgs.
- svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku).
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- sagriezies Īgns, dusmīgs, neapmierināts; sabozies.
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
- pirdals Kāds, kurš ātri kļūst dusmīgs, ļauns.
- ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- saīdzis Kļuvis īgns, dusmīgs.
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs.
- skarbains Ķērcošs, dusmīgs.
- ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- ūbiķis Lielīgs un dusmīgs cilvēks.
- briesmonis Liels, dusmīgs dzīvnieks.
- skaitulīgs Ļaunprātīgs, dusmīgs.
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
- baugs Ļauns, dusmīgs.
- baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
- kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
- kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
- zaļš aiz (arī no) dusmām ļoti dusmīgs
- nikns kā bullis ļoti dusmīgs
- kā lapsene ļoti dusmīgs, nikns; dusmīgi, nikni
- piktīgs Mazliet ļauns, dusmīgs.
- kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs.
- pabļaurs Mēreni dusmīgs, ļauns.
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- ienikns Nedaudz nikns, dusmīgs.
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
- skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks.
- skrāpsns nesaticīgs, dusmīgs
- sertuks Nikns, dusmīgs u. tml.
- kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs.
- pusdusmīgs Pa pusei dusmīgs, nepatīkams.
- puserrīgs Pa pusei sadusmojies, dusmīgs.
- papuktīgs Padusmīgs.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
- saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
- pārsauka Parasts lamuvārds, dusmīgs salīdzinājums.
- nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā.
- nīkšķis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks.
- urcīgs Pūcīgs, dusmīgs.
- melns kā nakts sadrūmis, dusmīgs
- dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks.
- dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī
- (kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
- kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
- (kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts
- kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns
- kāda blusa (arī muša) iekodusi saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis
- padusmīgs Samērā, arī mazliet dusmīgs.
- čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā.
- naiks Sparīgs, spēcīgs, dusmīgs.
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
- spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks.
- buktīgs Straujš, neapvaldīts; dusmīgs.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs (1).
- skaišļavātājs Tāds, kas ātri un bieži kļūst dusmīgs.
- lielsirdīgs Tāds, kas mēdz ātri sadusmoties, ir ķildīgs, kauslīgs; ļoti dusmīgs.
- pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2).
- grīnietis Tāds, kurš ir dusmīgs, stingrs, nežēlīgs.
- bubuļbārdis Tas, ar ko baida kādu (piemēram, bārdains, dusmīgs vecis, arī cita būtne).
- lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs.
- purcīgs viegli dusmīgs
- dusmīgums Vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dusmīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV