Paplašinātā meklēšana
Meklējam dusmīgs.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (93):
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks
- baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs
- grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins
- pūce cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs
- gremža cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn
- mieramika cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs
- zēveļains Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
- zēvelīgs Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
- zēveļots Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
- erbulīgs Dusmās ātrs, ātri dusmīgs
- rūss dusmīgs cilvēks
- balta acs dusmīgs skatiens
- baltas acis dusmīgs skatiens
- žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs
- pintiķīgs Gražīgs, tiepīgs, dusmīgs
- svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku)
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- sagriezies Īgns, dusmīgs, neapmierināts; sabozies
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis")
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms
- pirdals kāds, kurš ātri kļūst dusmīgs, ļauns
- kaislis kāds, kurš ir viegli aizkaitināms un ātri kļūst dusmīgs
- ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs
- buzulis kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars
- saīdzis Kļuvis īgns, dusmīgs
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs
- skarbains Ķērcošs, dusmīgs
- ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks
- erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks
- sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs
- ūbiķis Lielīgs un dusmīgs cilvēks
- briesmonis Liels, dusmīgs dzīvnieks
- skaitulīgs Ļaunprātīgs, dusmīgs
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks
- baugs Ļauns, dusmīgs
- baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs
- kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
- kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
- zaļš aiz (arī no) dusmām ļoti dusmīgs
- nikns kā bullis ļoti dusmīgs
- kā lapsene ļoti dusmīgs, nikns; dusmīgi, nikni
- piktīgs mazliet ļauns, dusmīgs
- kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs
- pabļaurs Mēreni dusmīgs, ļauns
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks
- ienikns nedaudz nikns, dusmīgs
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks
- skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks
- skrāpsns nesaticīgs, dusmīgs
- sertuks Nikns, dusmīgs u. tml.
- kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs
- pusdusmīgs Pa pusei dusmīgs, nepatīkams
- puserrīgs Pa pusei sadusmojies, dusmīgs
- papuktīgs Padusmīgs
- sadusmot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs
- sakaitināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku
- iekaitināt panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns
- saerrināt panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt
- pārsauka Parasts lamuvārds, dusmīgs salīdzinājums
- nīkšķis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks
- nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā
- urcīgs Pūcīgs, dusmīgs
- melns kā nakts sadrūmis, dusmīgs
- dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks
- dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī
- kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns
- padusmīgs samērā, arī mazliet dusmīgs
- čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā
- naiks Sparīgs, spēcīgs, dusmīgs
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas
- spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks
- buktīgs Straujš, neapvaldīts; dusmīgs
- pikts tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs (1)
- skaišļavātājs tāds, kas ātri un bieži kļūst dusmīgs
- lielsirdīgs tāds, kas mēdz ātri sadusmoties, ir ķildīgs, kauslīgs; ļoti dusmīgs
- pikts tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2)
- grīnietis tāds, kurš ir dusmīgs, stingrs, nežēlīgs
- bubuļbārdis tas, ar ko baida kādu (piemēram, bārdains, dusmīgs vecis, arī cita būtne)
- lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs
- purcīgs viegli dusmīgs
- dusmīgums vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
dusmīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV