dipināt
dipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dipinu | dipinām | dipināju | dipinājām | dipināšu | dipināsim |
| 2. pers. | dipini | dipināt | dipināji | dipinājāt | dipināsi | dipināsiet, dipināsit |
| 3. pers. | dipina | dipināja | dipinās | |||
Pavēles izteiksme: dipini (vsk. 2. pers.), dipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dipinot (tag.), dipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dipinātu
Vajadzības izteiksme: jādipina
Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dipinot lejā pa nebeidzamajiem betona pakāpieniem, pārņēma visai dīvaina sajūta.
- Pa māju diendienā dipinošās sešpadsmit kājas saimnieci Violu Grīnbarti neuztrauc.
- Dipināt nevar, dauzīties nevar, bumbu spēlēt nevar, bļaustīties nevar.
- Latvju bērniņu plikie stilbi – kādus es gadiem ilgi biju vērojis no savas Pagrīdes – dipināja lejā pa trepēm.
- dipina dzedrajās smiltīs