dipiens
dipiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dipiens | dipieni |
| Ģen. | dipiena | dipienu |
| Dat. | dipienam | dipieniem |
| Akuz. | dipienu | dipienus |
| Lok. | dipienā | dipienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dipēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz naktī pamodos un skaidri dzirdēju smagu soļu dipienus, starauktu elpu.
- Viņu skaļie dipieni dobji atbalsojās manī
- Kādu laiku vēl varēju dzirdēt smagu soļu dipienus, tad iestājās nomācošs klusums.
- Pie mūsu durvīm atskanēja spalgs šāviens, dobjš būkšķis, tad mēs izdzirdējām satrauktās balsis un vairāku soļu dipienus.