darbarīks
darbarīks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | darbarīks | darbarīki |
Ģen. | darbarīka | darbarīku |
Dat. | darbarīkam | darbarīkiem |
Akuz. | darbarīku | darbarīkus |
Lok. | darbarīkā | darbarīkos |
Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
PiemēriTajā atradās ēvelsols un gar sienu glītā kārtībā salikti galdnieka darbarīki.
- Tajā atradās ēvelsols un gar sienu glītā kārtībā salikti galdnieka darbarīki.
- Viņa darbarīki lāpsta, cērte, ķerra.
- Šķūnī viņš bija redzējis daudz naglu un vectētiņa veco darbarīku, starp tiem arī āmuru.
- Mūrnieks noslauka rokas, uzvelk noputējušu jaku, saliek savus darbarīkus un aiziet.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit