darbarūķis
darbarūķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darbarūķis | darbarūķi |
| Ģen. | darbarūķa | darbarūķu |
| Dat. | darbarūķim | darbarūķiem |
| Akuz. | darbarūķi | darbarūķus |
| Lok. | darbarūķī | darbarūķos |
darbarūķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darbarūķe | darbarūķes |
| Ģen. | darbarūķes | darbarūķu |
| Dat. | darbarūķei | darbarūķēm |
| Akuz. | darbarūķi | darbarūķes |
| Lok. | darbarūķē | darbarūķēs |
Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abas šīs komandas ir īsti darbarūķi, un tas man patīk!
- Hloroplasts ir mazais darbarūķis, kuram daba likusi strādāt it visur –
- Divi stāvi, piecas istabas, katra izīrēta ieceļojušam darbarūķim.
- Mani kolēģi, Darbarūķi, teica: " Uz Debesu māju pārcelies".
- Arī Pilsrundāles vidusskolas teritorijā tiks gaidīti darbarūķi.