dūcans
dūcans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūcans | dūcani |
| Ģen. | dūcana | dūcanu |
| Dat. | dūcanam | dūcaniem |
| Akuz. | dūcanu | dūcanus |
| Lok. | dūcanā | dūcanos |
Dibens.
Saistītās nozīmestorte, dibengals, dupsis, okste, pakaļa, pēcpuse.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dibengals1 — Dibens.
dupsis1 — Dibens.
okste1 — Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
pakaļa1 — Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (4).
pēcpuse1 — Dibens (4).
rūcamais1 — Pakaļa, dibens.
sēdamvieta1 — Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2).
sēde2 — Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
subine1 — Sēžamvieta, dibens.
tupeklis1 — Sēžamvieta, dibens.
sūdājs3 — Dibens.
podinieks2 — Pakaļa, dibens.
spranga4 — Pakaļa, dibens.
čemodāns4 — Cilvēka ķermeņa lejasdaļa, dibens.
sēžamvieta1 — Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta; sēde 2(2).
Avoti: NeV