dīciens
dīciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīciens | dīcieni |
| Ģen. | dīciena | dīcienu |
| Dat. | dīcienam | dīcieniem |
| Akuz. | dīcienu | dīcienus |
| Lok. | dīcienā | dīcienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dīkt.
1.1.pārnestā nozīmē Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es pat baidījos aizmigt, miegs bija trausls: reaģēju uz katru skaņu, uz katra oda dīcienu, jo manī dzīvoja bailes, ka Andrejs atkal varētu ienākt istabā.
- Tajā pašā laikā iekšēji ir ļoti spēcīgi, kad parunāsities ar šādiem cilvēkiem, sapratīsiet, ka manas un tavas problēmas ir vien tāds mušas dīciens,” aizdomāties un palīdzēt mudina vietējā uzņēmēja.