dīcināt
dīcināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīcinu | dīcinām | dīcināju | dīcinājām | dīcināšu | dīcināsim |
| 2. pers. | dīcini | dīcināt | dīcināji | dīcinājāt | dīcināsi | dīcināsiet, dīcināsit |
| 3. pers. | dīcina | dīcināja | dīcinās | |||
Pavēles izteiksme: dīcini (vsk. 2. pers.), dīciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīcinot (tag.), dīcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīcinātu
Vajadzības izteiksme: jādīcina
Panākt, ka kliedz, brēc, dūc, džinkst.
Avoti: ME