dēlene1
Lietojuma biežums :
dēlene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēlene | dēlenes |
| Ģen. | dēlenes | dēleņu |
| Dat. | dēlenei | dēlenēm |
| Akuz. | dēleni | dēlenes |
| Lok. | dēlenē | dēlenēs |
Vedekla, dēla sieva.
Saistītās nozīmesdēlasieva, jaunīte, ļaudava, vedene, vedekla.
Saistītās nozīmes
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai nu dēlenes sapņo vien, kurai Gundega tiks par vedeklu.
- Pie VV viņa pielipa kā dēlene, ar pirmajiem diviem viņai bija par maz.
- Starp vīru un puiku mugurām redz kanāla ūdeni, pa kuru slīd taukā zemūdens dēlene un vidū sārtais.
- Un no turienes viņas izlien, visbiežāk gan naktī, lien kā resnas, noēdušās dēlenes pa kanāla tumsu uz jūru.
- Tedis patiešām nojauta, nedēļu pirms sadegšanas viņš pēkšņi noplaka un sadrūma, veidoja tikai vilkus, viņa darbnīca bija stāvgrūdām piekrauta ar visvisādiem vilkiem, nekam citam vairs nepietika vietas, vienīgi pie sienām karājās mani portreti: es — melnmate, es — blondīne, es — bez krūtīm vai bez galvas; reizēm man ienāca prātā, ka viņu ir sadedzinājusi Lolka, nelaimīgā Lolka, kas gājusi pāri līķiem, līdz pati tapusi par līķi, un dīrājusi Viļņas labākos vīriešus — es nevaru ciest viņas apaļās lūpas, viņas bezkaunīgo skatienu, viņas garās, pārmērīgi slaidās kājas; izdzīvojusies ar tik daudziem vīriešiem, viņa visus ienīda, piedevām baidījās no tiem, tāpēc nevienam neatdevās — viņa pati visus ņēma, runā, ka vienmēr pat mīlējoties centusies atrasties virspusē, viņa nevienam neko nedeva, viņa no visiem tikai ņēma, laupīja un plēsa; es esmu zeme, bet viņa bija dēlene, tomēr es ar viņu draudzējos, un kurš zina pateikt — kāpēc?