deleģēt
deleģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | deleģēju | deleģējam | deleģēju | deleģējām | deleģēšu | deleģēsim |
| 2. pers. | deleģē | deleģējat | deleģēji | deleģējāt | deleģēsi | deleģēsiet, deleģēsit |
| 3. pers. | deleģē | deleģēja | deleģēs | |||
Pavēles izteiksme: deleģē (vsk. 2. pers.), deleģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: deleģējot (tag.), deleģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: deleģētu
Vajadzības izteiksme: jādeleģē
1.Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
2.Kādam uzticēt, nodot pilnvaras, tiesības, varu utt.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likums arī nedeleģē iestādei veikt kādas citas kandidāta pārbaudes vai testēšanas.
- Valstiskās pieejas ietvaros tika pamatota arī tā saukto deleģēto pilnvaru teorija.
- Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā deleģētās likumdošanas institūts vairs nepastāv.
- Jēdzienam „ deleģētā likumdošana” latviešu valodā atrodami vairāki atšķirīgi skaidrojumi.
- Tādēļ deleģētās likumdošanas institūts jāanalizē kontekstā ar varas dalīšanas principu”.