cīnītājs
cīnītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cīnītājs | cīnītāji |
Ģen. | cīnītāja | cīnītāju |
Dat. | cīnītājam | cīnītājiem |
Akuz. | cīnītāju | cīnītājus |
Lok. | cīnītājā | cīnītājos |
cīnītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cīnītāja | cīnītājas |
Ģen. | cīnītājas | cīnītāju |
Dat. | cīnītājai | cīnītājām |
Akuz. | cīnītāju | cīnītājas |
Lok. | cīnītājā | cīnītājās |
1.Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
2.Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
2.1.Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laika gaitā atbilde uz jautājumu “ Teroristi vai brīvības cīnītāji?”
- Tomēr redzēju, ka šajā trauslajā puišelī mājo cīnītāja raksturs! ”
- Keins ir labs cīnītājs par atlēkušajām bumbām, īpaši jau uzbrukumā.
- Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu atzīmē kā Lāčplēša dienu.
- Pirms trešās trešdaļas teicu puišiem, lai viņi parāda cīnītāju raksturu.