Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
cienīgums
cienīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.cienīgumscienīgumi
Ģen.cienīgumacienīgumu
Dat.cienīgumamcienīgumiem
Akuz.cienīgumucienīgumus
Lok.cienīgumācienīgumos
Vispārināta īpašība → cienīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • — zaudējusi jebkuru cienīgumu, es nopīkstēju un no pārestības izstiepu lūpu.
  • Nāvē nekāda cienīguma nav, un tas ir fakts.
  • Šis bija brīdis, kad Vidvuda seja pieņēma cienīguma pilnu savas varēšanas apzināšanos.
  • Kakatrē un Kakakvatro arī ļoti gribēja putraimus, bet lepnums un cienīgums neļāva knābāt.
  • Viņš pat it kā paaugās un ieguva cienīgumu, par spīti neskūtajiem vaigiem un netīrajam halātam.