bāleliņš
bāleliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa, poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bāleliņš | bāleliņi |
| Ģen. | bāleliņa | bāleliņu |
| Dat. | bāleliņam | bāleliņiem |
| Akuz. | bāleliņu | bāleliņus |
| Lok. | bāleliņā | bāleliņos |
1.Brālis.
2.Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
3.Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
4.ironiska ekspresīvā nokrāsa Latvietis.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toties, ja vēlies, vari braukt pēc igauņu bāleliņu labuma.
- Kad bija karavīrs bāleliņš, viņš zināja: tā ir tēvzeme.
- "Akcionāri nav tādu muļķi, lai neredzētu cauri krievu bāleliņu nodomiem.
- Mūsu pašu bāleliņi, taču lielā mērā - arī ārvalstnieki no austrumpuses.
- Kurš gan mums tādu aku izracis, ko, kurš tik varens, bāleliņš?