bučot1
Lietojuma biežums :
bučot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
PiemēriVecaimātei visi pēc kārtas bučoja roku.
Saistītās nozīmesmutēt.
Stabili vārdu savienojumiBučo mākoņus!
Tulkojumisnog, kiss, buss.
Avoti: LLVV, JV, TWN
Korpusa piemēri:šeit