burnīt
burnīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | burnu | burnām | burnīju | burnījām | burnīšu | burnīsim |
2. pers. | burni | burnāt | burnīji | burnījāt | burnīsi | burnīsiet, burnīsit |
3. pers. | burna | burnīja | burnīs |
Pavēles izteiksme: burni (vsk. 2. pers.), burniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: burnot (tag.), burnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: burnītu
Vajadzības izteiksme: jāburna
2.apvidvārds Grūstīt, purināt.
Avoti: LLVV, EH