burnuss
burnuss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burnuss | burnusi |
| Ģen. | burnusa | burnusu |
| Dat. | burnusam | burnusiem |
| Akuz. | burnusu | burnusus |
| Lok. | burnusā | burnusos |
1.Plats vilnas (parasti balta) auduma apmetnis ar kapuci (arābiem).
2.Senos laikos – sieviešu virsdrēbju veids.
Avoti: SV99, SV69
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kasbā dzīvoja kāds noslēpumains tirgotājs ar zilu zirnekli uz burnusa.
- Pa sienām tekošas smalkas ūdens strūkliņas, vīnogulāju stīgu ietverti jumta logi, burnusos ietinušies ļaudis, salmu paklāji, zēns maisīgās biksēs un krūze ar āfrikbrūnu kakao.
- Tur pastāvīgi kāds ar kādu karoja, itāliešu lidmašīnas meta bumbas, baskājaini abesīņi šāva no garstobru kramenīcām, burnusos tērpti beduīni, plīvojot zaļajiem Allāha karogiem, uzbruka franču fortiem.
- Pa šaurajām, līkumotajām ielām garos burnusos cienīgi soļoja bāli ūdens kliņģeri, aknu desas, baklažāni, olu kūkas un kanapē, sardeles un cīsiņi, vieglprātīgas picas un bagātīgi ģērbti čīzburgeri, nabadzīgas kartupeļu pankūkas un tuklas ruletes, rētaini pīrāgi un apdrupuši siera cepumi, slaidas, daiļas krēpeles un tramīgi knēdliki.
- Tikai burnusi šiem svītroti , platām , brūnām svītrām