bunka
bunka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bunka | bunkas |
| Ģen. | bunkas | bunku |
| Dat. | bunkai | bunkām |
| Akuz. | bunku | bunkas |
| Lok. | bunkā | bunkās |
1.Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza.
2.No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
Avoti: KV, TlV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- bunka Bunkas pagasts