bunguls
bunguls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bunguls | bunguli |
| Ģen. | bungula | bungulu |
| Dat. | bungulam | bunguliem |
| Akuz. | bungulu | bungulus |
| Lok. | bungulā | bungulos |
1.Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
2.Runga, nūja.
Avoti: ME, VeAT