Bungotājs joma: mitoloģija
Bungotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Bungotājs | Bungotāji |
| Ģen. | Bungotāja | Bungotāju |
| Dat. | Bungotājam | Bungotājiem |
| Akuz. | Bungotāju | Bungotājus |
| Lok. | Bungotājā | Bungotājos |
Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
Avoti: LDG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bungotājs ar lielu koka karoti sita pa sarkanā jostā iekārtām milzu bungām.
- Tā vijolniece, puiši bungotāji ( šie ļoti patīk, ļoti uzlabo garastāvokli), tad pirms gadiem bija autoostas tunelī vecītis ar pūšamo.
- Mārtins Luters Kings, Mahatma Gandijs, Māte Terēze – viņi virzīja savus bungotājus vajadzīgajā virzienā.
- Savukārt par pasākuma dalībnieku tiek aicināts piedalīties ikviens bungotājs, kam ir pieejamas savs bungu komplekts un paklājiņš.
- Iepriekšējais bungotājs - rekordists bijis filipīnietis Džastins Daniels Arde, kura rezultāts bijis - 12 stundas un trīs sekundes.