bungot
bungot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bungoju | bungojam | bungoju | bungojām | bungošu | bungosim |
| 2. pers. | bungo | bungojat | bungoji | bungojāt | bungosi | bungosiet, bungosit |
| 3. pers. | bungo | bungoja | bungos | |||
Pavēles izteiksme: bungo (vsk. 2. pers.), bungojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bungojot (tag.), bungošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bungotu
Vajadzības izteiksme: jābungo
1.intransitīvs Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
1.1.Sist ar knābi, radot troksni (par putniem).
1.2.Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
2.transitīvs; lieto: pareti Spēlēt (bungas).
Stabili vārdu savienojumiBungot klavieres.
- Bungot klavieres sarunvaloda, frazēma — nemākulīgi spēlēt klavieres
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To pateicis, viņš brīdi klusē, pirkstu galiem bungodams galdu.
- Zaļā roka naktspodā arvien vēl spīdēja un bungoja ar garajiem pirkstiem.
- Vecais sētnieks stāvēja pie loga un ar pirkstiem bungoja pa stiklu.
- – Ā. – Madaras mamma bungo ar pirkstiem pa krēsla atzveltni.
- Kādu nakti bars paragvajiešu sāka bungot mūsu durvis un draudīgi saukt: