bungulis1
bungulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bungulis | bunguļi |
| Ģen. | bunguļa | bunguļu |
| Dat. | bungulim | bunguļiem |
| Akuz. | bunguli | bunguļus |
| Lok. | bungulī | bunguļos |
Pampums no sitiena.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vīrišķis savuties tupēja alā ar pavisam tukšu bunguli uz ceļiem un skatīja, ka ar pliku pakaļu sēž viņam klausīga krokodila mugurā un rokām ķer speķa vārnas debesīs.