brokāts
brokāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brokāts | brokāti |
| Ģen. | brokāta | brokātu |
| Dat. | brokātam | brokātiem |
| Akuz. | brokātu | brokātus |
| Lok. | brokātā | brokātos |
Zīda audums ar ieaustiem metāliskiem (parasti zelta vai sudraba) diegiem.
PiemēriMan mugurā ir zeltīta brokāta kleita, dārgais audums tik skaisti apņem manu augumu, un es mirdzu sveču gaismā.
- Man mugurā ir zeltīta brokāta kleita, dārgais audums tik skaisti apņem manu augumu, un es mirdzu sveču gaismā.
- Vakartērpi no sudraboti zeltīta, firmas “Rīgas audums” eksperimentālajā cehā tapuša brokāta auduma.
- Bet mani atkal sagrābis pūlis, un visapkārt kā no pilnības raga lejas zīdi un brokāti, zelts, dārgakmeņi, pērles, ziloņkauls, smaržzāles, saldumi, augļi, puķes...
- Viesu istabās Radziņš izvilka no ceļasomām baltus, sudraba brokāta diegiem izšūtus svārkus un sārtu zīda kreklu ar kuplu žabo – bija tāda sajūta, ka šodien būtu prātīgi saposties glītāk.
- Henrijs dodas uz turieni kājām procesijas gājienā, skaļu korāļu pavadīts, un baznīcas vidū kāpj uz zelta brokāta klāta paaugstinājuma.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit