biklums
biklums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | biklums | biklumi |
| Ģen. | bikluma | biklumu |
| Dat. | biklumam | biklumiem |
| Akuz. | biklumu | biklumus |
| Lok. | biklumā | biklumos |
1.Vispārināta īpašība → bikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → bikls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , kuru piesaukšana spēj radīt biklumu jebkurā savas suverenitātes apziņas pārpilnā galvā.
- Bija aizgājis jauneklīgais biklums, priekšplānā izvirzījās episkums un vīrišķība.
- Smagās bikluma važas bija sarautas un nomestas uz visiem laikiem!
- lielākais izaicinājums bijis pārvarēt " politiskās komunikācijas biklumu", kas nav izdevies.
- 1. un 2. aprīlī Strēlniekam neviens nepārmetīs pārmērīgu biklumu.