būkšināt
būkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
Avoti: LLVV