būkšināt
būkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | būkšinu | būkšinām | būkšināju | būkšinājām | būkšināšu | būkšināsim |
| 2. pers. | būkšini | būkšināt | būkšināji | būkšinājāt | būkšināsi | būkšināsiet, būkšināsit |
| 3. pers. | būkšina | būkšināja | būkšinās | |||
Pavēles izteiksme: būkšini (vsk. 2. pers.), būkšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: būkšinot (tag.), būkšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: būkšinātu
Vajadzības izteiksme: jābūkšina
1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
Avoti: LLVV