būkšēt
būkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | būkšu | būkšam | būkšēju | būkšējām | būkšēšu | būkšēsim |
| 2. pers. | būkši | būkšat | būkšēji | būkšējāt | būkšēsi | būkšēsiet, būkšēsit |
| 3. pers. | būkš | būkšēja | būkšēs | |||
Pavēles izteiksme: būkši (vsk. 2. pers.), būkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: būkšot (tag.), būkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: būkšētu
Vajadzības izteiksme: jābūkš
1.Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Dunēt (par artilērijas ieročiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māte Daba ir radījusi raķeti Aināru lidošanai no lieliem augstumiem, bet ar būkš!
- Būkš!
- BŪKŠ.
- Būkš.
- Būkš, viņa iegāžas grāvī, vēl krūmu biezoknis ar zvēru takām, un tad viņa spēs saskatīt.