būkšis
būkšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | būkšis | būkši |
Ģen. | būkša | būkšu |
Dat. | būkšim | būkšiem |
Akuz. | būkši | būkšus |
Lok. | būkšī | būkšos |
1.Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
1.1.Troksnis, ko rada artilērijas ieroči.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ä€tomene protams taisa lielu būkši un lielu damage.
- Bet būkšis gan noteikti labs kad tads no debesīm noveļās.