aulis1
aulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aulis | auļi |
| Ģen. | auļa | auļu |
| Dat. | aulim | auļiem |
| Akuz. | auli | auļus |
| Lok. | aulī | auļos |
Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
PiemēriEs pielīstu gaismas kā zāle, Kā medus bišu aulis.
- Es pielīstu gaismas kā zāle, Kā medus bišu aulis.
- Aizvedu savus 4 stropus, sanagloju auļus un rudenī bija jau visos stropos medus vācējas.
Avoti: LLVV, Sen, KnV
Korpusa piemēri:šeit