atturēt
atturēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atturu | atturam | atturēju | atturējām | atturēšu | atturēsim |
| 2. pers. | atturi | atturat | atturēji | atturējāt | atturēsi | atturēsiet, atturēsit |
| 3. pers. | attur | atturēja | atturēs | |||
Pavēles izteiksme: atturi (vsk. 2. pers.), atturiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atturot (tag.), atturēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atturētu
Vajadzības izteiksme: jāattur
1.Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist.
1.1.Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
1.2.Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
1.3.Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība).
2.Neļaut izpausties, parādīties.
2.1.Neizteikt; neļaut izteikt.
3.lieto: pareti Turēt atstatu (tā, ka nepieskaras, nepiekļūst).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt nepastāv maksātnespējas risks, kas jauniešus neatturēs no kredīta ņemšanas.
- Taču tas mani neatturēja no vēl viena biznesa ar citu draugu.
- Arī zemestrīce Japānā uz brīdi atturēja ceļotājus no došanās uz Āziju.
- Saslēdzējs tikai aizkavē, nevis attur zagli, skaidro Valsts policija.
- Man bija sajūta, ka tas mani atturēja no emocijām.”