attupties
attupties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attupstos | attupstamies | attupos | attupāmies | attupšos | attupsimies |
| 2. pers. | attupsties | attupstaties | attupies | attupāties | attupsies | attupsieties, attupsities |
| 3. pers. | attupstas | attupās | attupsies | |||
Pavēles izteiksme: attupsties (vsk. 2. pers.), attupstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attupstoties (tag.), attupšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attuptos
Vajadzības izteiksme: jāattupstas
1.Novietoties tupus; notupties (par cilvēku).
1.1.Atsēsties (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats nemaz nepamanu, ka esmu attupies prospekta vidū un sācis gaudot.
- Pēc kādas pusstundas viņš atkal attupās pie dīvāna.
- Kādu laiku nebija dzirdēts, bet pērn meitenes šīs puses mežā bija klusi kautrīgi attupušās pie sūnām noklātas vecas malkas kaudzes, kad pēkšņi aiz muguras pavēries sūnu vāks un parādījies bārdains, smīnošs mežabrāļa purns.
- Tad viņa attupās nokalnē
- Rokijs attupās un domāja.