Paplašinātā meklēšana
Meklējam atturēt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (29):
- turavāt Aizkavēt, atturēt.
- padzīdināt Ar solījumiem atturēt, mierināt.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
- atturēšana Darbība, process --> atturēt.
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas.
- Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
- sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
- inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- neatturams Nolieguma divdabis --> atturēt.
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- noturināt Novaldīt, atturēt.
- apsaukt Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
- dieva dēļ saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- patvert Satvert, atturēt; aizsargāt.
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības.
- bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
atturēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV