atstaigāt
atstaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atstaigāju | atstaigājam | atstaigāju | atstaigājām | atstaigāšu | atstaigāsim |
| 2. pers. | atstaigā | atstaigājat | atstaigāji | atstaigājāt | atstaigāsi | atstaigāsiet, atstaigāsit |
| 3. pers. | atstaigā | atstaigāja | atstaigās | |||
Pavēles izteiksme: atstaigā (vsk. 2. pers.), atstaigājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atstaigājot (tag.), atstaigāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atstaigātu
Vajadzības izteiksme: jāatstaigā
1.Atnākt (parasti lēnām).
2.Šurp un turp staigāt līdz noteiktam brīdim.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad, kad tu pirmo reizi biji atstaigājis līdz Nurmuižai,
- Nekas, iekrāmēs mašiņu ratos, atstaigās viņiem vēl palīgā aiznest trijkāji.
- Kuilis bija atstaigājis no attālām brikšņu saaugām, kur reti iespīd saule.
- Jūs atstaigājāt palūkoties, un šķita, ka nevienam no jums šis tilts patiešām nav vajadzīgs.